Nejaušība un azarts satiekas bingo spēlē!
Kurš gan nezina bingo spēli – laikā, kad vēl katrā mājā nebija datora un interneta, pavisam noteikti bija auduma maišelītis ar koka muciņām un kartona kartītes ar skaitļiem. Daudzi vakari tika aizvadīti azartiski vai garlaikoti atzīmējot savā kartiņā izsauktos skaitļus un cerot, ka tieši tu vienā brīdī varēsi lēkt kājās, skaļi saucot “Bingo!” Problēma vienīgi bija tāda, ka muciņas mīlēja pazust, aizripot un nekad vairs neatgriezties, tāpēc bingo spēli bieži vien īsti neizdevās pabeigt. Latvijā, iespējams, bingo spēle daudziem saistās ar “Superbingo” izlozi, kas piedāvā iegādāties spēles kartiņas, atzīmēt izvēlētos skaitļus un tad ar lielām cerībām skatīties televīzijas pārraidi, kur tiek paziņoti laimīgie skaitļi.
Vēl viena lieta, ar ko asociējas bingo spēle, ir Holivudas filmas, kur, nezin kāpēc, veco ļaužu pansionāts gandrīz vienmēr tiek attēlots kā vieta, kur vecie cilvēki to vien dara, kā spēlē bingo. Izrādās, Amerikas Savienotajās Valstīs bingo spēle patiesi tiek izmantota kā terapija, kas palīdz vecajiem ļaudīm socializēties, vienlaicīgi neprasot pārāk daudz resursu un darbinieku. Vēl jo vairāk – pansionāti ir vietas, kur pat neliela uzvara un balviņa sagādā ļoti lielu prieku vecajiem cilvēkiem. Varbūt tā arī ir, tomēr tad jāatzīst, ka visi šie pensionāri ir aizrāvušies ar azartspēlēm, jo arī bingo ir definējama kā azartspēle.
Izrādās, bingo priekšteči ir meklējami Itālijā – tur jau 1530. gadā ir fiksēta loterijas “Lo Giuoco del Lotto D’Italia”, koitālieši vēl joprojām mēdzot spēlēt pa sestdienām. Astoņpadsmitajā gadsimtā šī spēle jau bija aizceļojusi uz Franciju, kur to vienkārši sauca par “Le Lotto” – tā bija tieši sabiedrības turīgajās aprindās iecienīta spēle.
Amerikas Savienotajās Valstīs bingo spēli sākumā pazina ar nosaukumu “beano” un tikai pārklausīšanās dēļ tā vēlāk ieguva savu tagadējo nosaukumu. Šī nosaukuma mainītājs bija Ņujorkas rotaļlietu tirgotājs, kurš nolēma spēli arī uzlabot, tāpēc atļāvās pat nolīgt matemātikas profesoru, kas strādāja pie skaitļu kartīšu kombinācijām. Līdz 1930. gadam profesors bija radījis 6000 dažādas bingo kartītes, nodrošinot pēc iespējas retākus gadījumus, kad kombinācijas uz vairākām kartītēm sakrīt un skaitļi atkārtojas. Vēlāk, lai arī cik paradoksāli tas neizklausītos, bingo spēle kļuva gan par baznīcas labdarības pasākumu sastāvdaļu, gan par neatņemamu kazino spēli, kas tāda ir vēl joprojām.
Mūsdienās, protams, tāpat kā visām citām kazino spēlēm, arī bingo spēlei iespējams nodoties internetā, tikai kliegt datora ekrānā “Bingo!” gan nav nekādas vajadzības – spēles algoritms pats secinās un norādīs, ja būsiet uzvarējis.